Vasaras saulgrieži

Pašā vasaras vidū, vasaras saulgriežos, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mēs svinam Jāņus.

Kad tuvojas Jāņu laiks, visi steidzas apdarīt darbus, lai Līgotājiem būtu grūtāk apdziedāt mājas saimniekus.

Pats interesantākais ir gatavošanās laiks - mājas, pagalma sakopšana; pļavas zāles lasīšana; vainagu pīšana; vārtu rotāšana; Līgotāju cienasta gatavošana, Līgo dziesmas klausīšanās (iesaku  Latvijas radio2). Visas šīs lietas rada īpašu svētku noskaņu.

Īpaši jāiesaista bērni, jāiemāca tradīcijas un kopā jādodas pļavas zāles lasīt (par katru ziedu var pastāstīt kādai tējai tās der vai arī neder. Ja tādu zināšanu nav, tad ir īstais laiks iepazīties ar pļavas augiem ņemot talkā kādu augu grāmatu). 

Būsim uzmanīgi, ko mēs noplūcam pļavās. Būsim saudzīgi un neaiztiksim aizsargājamos augus!

Ar augu aprakstu un bildēm var iepazīties šajā mājas lapā -
http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/augi.shtml



Dienu pirms Jāņiem sauc par Zāļu dienu. Tā kā saule savu gaismu šajā laikā dāvā visdāsnāk, ļaudis ticēja, ka tanī plūktām zālēm piemīt īpašs spēks. Dažādi lietotas, tās nes auglību un svētību, nodrošina veselību un labklājību. Tāpēc appušķoja gan laukus, gan dārzus, gan sētu. Pušķošanai visvairāk izmantoja bērza meijas un ozola zarus.

Par Jāņu zālēm sauc zaļumus, kas plūkti Jāņu dienā un Jāņu vakarā, taču tautas dziesmās visbiežāk piemin madaras, vībotnes, āboliņš, buldurjānis.

Jāņu naktī raganas un burvji nesnauda, tāpēc vajadzēja nodrošināties pret viņu nedarbiem. Tādā nolūkā uz palodzēm, pie durvīm un vārtiem nolika pīlādžu zarus. 

Ticējumi

• Jāņu naktī nedrīkst gulēt - tad gulēs visu gadu.

• Ja līdz Jāņiem nosit odu - tad tā vietā tūlīt rodas 10 jauni, bet, ja pēc Jāņiem nosit, - tad 10 odu uzreiz mirst.

• Ja Jāņu vakarā pīlādzi ačgarniski pa sētu vazā - tad nenāk zagļi mājā.

• Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem - tad būs īsa vasara, agras salnas, ja pēc Jāņiem - būs gara vasara.

• Ja pērkons rūc naktī pirms Jāņiem - būs neauglīga vasara. 

• Ja Jāņu zāle ilgi nevīst - arī siens nekaltīs un būs lietus.

• Tur kur līgotāji Jāņu naktī iet pār pļavām, augot labāk zāle.

• Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.

• Jāņu naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē; cik reizes vainags kritīs zemē, tik gadu vēl līdz kāzām.

• Jāņu vakarā visās ēkās jāpiesprauž pīlādži, lai pērkons neiespertu.

• Jāņu dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasarā neēdīs odi.

• Ja Jānu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselībā iemantota visai dzīvei. 

• Jāņu naktī nevajag gulēt, lai odi nekož.

• Jāņu vakaru kaimiņienēm vajag runāt, tad neesot jāstrīdas visu gadu.

Kas tā par Jāņu dienu bez zīlēšanas!

• Līgodamas meitas vij vainagus un met kokā. Ja, pirmo reizi sviežot, vainags paliek ozolā - tad var būt droša, ka rudenī jau saimniekos savā pagalmā; ja otrreiz sviežot, paliek kokā - nekas, tāpat drīz vīru dabūs; bet, ja nu tikai trešo reizi - ak, bēdas, tad būs gadiem būs vēl jāgaida.

• Arī upītē zīlē. Ja vainadziņš aizpeld pa straumi savā pusē - tad būs vēl jāpadzīvo pie tēva; ja vainadziņš aizpeld uz otru pusi - drīz tautās vedīs, ja nogrimst - labi nebūs.

• Zāļu vakarā nopin trīs trejdeviņu puķu vainagus: zināmo, nezināmo un pašai savējo., pēc tam iemet ūdenī. Jāņu dienas rītā iet skatīties, kurš vainags tuvāk savējam piepeldējis. Ja zināmais - tad arī līgavainis ir zināms, bet , ja nezināms, - tad arī līgavainis paliek nezināms.