Thursday 21 June 2012

Jāņu dienas vainagi


VIENKĀRŠĀKIE VAINAGU PĪŠANAS PAŅĒMIENI

1.  Liela izmēra vainagi (attēls 1.1.)


Attēls 1.1 Liela izmēra vainags

Tos visbiežāk pin no ozolu zariem un pļavas puķēm.
Šajā pašā tehnikā var arī pīt vītnes, vienīgi tad par pamatu lieto biezu auklu.

Vainags galvai -

1.    No pļavas puķēm izveido garu puķu bunti ko notin ar diegu;
2.    Savieno abus buntes galus sasienot ar diegu;
3.    Izveidotajam vainaga pamatam sien klāt ziedu pušķīšus; 
4.    Pēdējos augus liek tā, lai to kātiņi atrastos zem  pirmā pušķīša.


Attēls 1.2


Dekoratīvie vainagi -

Tiem nepieciešams stingrāks pamats, jo tiem ir lielāks diametrs. Pamatu taisa no zariem vai salmiem. Kad pamats gatavs, tas nedrīkst kustēties, citādāk vainags neturēs apaļu formu. Pamatam nav jābūt perfekti apaļam, tas var būt nedaudz kantains, jo vainaga formu veido no ziedu pušķīšiem.


Attēls 1.3.



Pirmo pušķīti piesien kārtīgi (1.) (es pārsvarā izmantoju zaļo bastu, jo izturīga un zaļa krāsa saplūst ar augu kātiņiem). Liek nākamos pušķīšus Attēls 1.5.  (tos var pietīt vai arī piesiet katru atsevišķi).
Pēdējo pušķīša kātiņus  (2.) paliek zem pirmā pušķīša (1.).  piesieta pušķīša. Sējuma vieta ir zem 1. pušķīša. Tādā veidā vainaga sākumu un galu, sējuma vietu nevar redzēt.



Attēls 1.4.



                                 
Attēls 1.5. 


2. (a.) variants -  

Pin pa vairākiem ziediem (var pīt pa vienam ziediņam, svarīgi, lai kātiņš padotos locīšanai) vai nelieliem ziedu pušķīšiem un sāk pīt (shēma Attēls 1.6.  ). Pin tik garu kamēr sanāk aplikt ap galvu, tad liekos kātiņus nolīdzina ar šķērēm un sasien vainaga galus kopā.  Kātu daļu ieliek uz vainaga iekšpusi un sasien kopā (Attēls 1.7. )


Attēls 1.6.



Attēls 1.7.



(b.)  variants -
Galvā liekams vainags tikai no pušķīšiem (Attēls 1.8.)
Ļoti vienkārši pagatavojams. Liek klāt un sien ziedu pušķīti aiz pušķīša (jo resnāki pušķīši, jo kuplāks un smagāks vainags veidosies). Kad vajadzīgais garums ir izveidots, sasien abus galus kopā.



                                       Attēls 1.8.



(c.)  variants -

 Kā interesantu detaļu var nopīt bizes, kuras var piestiprināt pie vainaga (Attēls 1.9. ).
Ņem garas smilgas ar ziediem (a.) un sasien augšējo galu kopā (b), sadala 3 daļās un pin kā bizi (c.)
 Ja vēlas samērā garu, tad pakāpeniski pievieno augus klāt. Kad vēlamais garums ir uzpīts, tad sasien kopā.
Taisa 1 vai divas pēc vajadzības un piestiprina pie vainaga iekšējās malas.
Izskatās interesanti ja bizēs iepin auduma lentas (vai gara auduma strēmele), tad no lielāka attāluma pustumsā izskatās kā īstas bizes :)



(Attēls 1.9.)



No bizēm var taisīt vainagus. Interesanti izskatās no meldriem sapītas daudz dažāda resnuma bizītes un uztaisīts vainags. 

Būsim uzmanīgi, ko mēs noplūcam pļavās. Būsim saudzīgi un neaiztiksim aizsargājamos augus!
Ar augu aprakstu un bildēm var iepazīties šajā mājas lapā -



Dažādi padomi

Vēlams augus sagatavot vainagu pīšanai attīrot kātus no lapām.

Lai izveidotu ļoti kuplu un raibu vainagu, ir jāsadala ziedi pa maziem pušķīšiem un tad var sākt pīt.

Lai varētu vainagā iepīt sīkākus ziedus, tiem pieliek klāt smilgu kātus.

Vakara gaitā vainags vīstot kļūs vaļīgāks, tāpēc iesaku paņemt līdzi kādu sienamo materiālu, lai var palabot.

Parasti vainagā izmantoju gan puķes, gan ozola zariņus. Mūsu senčiem tas bijis svēts koks, jo tam piemīt spēcīga enerģija. Kā aizsardzību pret skaudīgām acīm, raganām un velniem vainagā var ielikt pīlādža zariņus.

Vainagu pīšanai var pievienot smaržīgus augus - Madaras (Madaras vainagu padara kuplāku sievišķīgāku), Jasmīnu zariņi, kumelītes, peonijas ziedus, piparmētras u.c.

Ja vainagā izmantojat rudzu vārpas, tad ir jārēķinās, ka no tām birst vārpu akots (tās ir diezgan asas).

Nebūtu prāta darbs vainagā izmantot dadžu pogaļas, tās iepīsies matos un būs grūti dabūt tās laukā.

Neiesaku izmantot papardes tās ļoti ātri apvīst un sabojā vainaga izskatu.

Ar smilgu un madaru palīdzību vainagu var padarīt kuplāku un spuraināku (nevīstošs vainags ir tikai no smilgām).

Vispiemērotākie augi pīšanai  ir margrietiņas, smilgas, rudzupuķes, madaras, sarkanais un baltais āboliņš. 

Zirgu skābenes skaisti izskatās un labi stāv dekoratīvajos vainagos (pie nosacījuma, ja tās nav sākušas pārziedēt).



Tuesday 19 June 2012

Vasaras saulgrieži



Pašā vasaras vidū, vasaras saulgriežos, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mēs svinam Jāņus.







Kad tuvojas Jāņu laiks, visi steidzas apdarīt darbus, lai Līgotājiem būtu grūtāk apdziedāt mājas saimniekus.

Pats interesantākais ir gatavošanās laiks - mājas, pagalma sakopšana; pļavas zāles lasīšana; vainagu pīšana; vārtu rotāšana; Līgotāju cienasta gatavošana, Līgo dziesmas klausīšanās (iesaku  Latvijas radio2). Visas šīs lietas rada īpašu svētku noskaņu.

Īpaši jāiesaista bērni, jāiemāca tradīcijas un kopā jādodas pļavas zāles lasīt (par katru ziedu var pastāstīt kādai tējai tās der vai arī neder. Ja tādu zināšanu nav, tad ir īstais laiks iepazīties ar pļavas augiem ņemot talkā kādu augu grāmatu). 

Būsim uzmanīgi, ko mēs noplūcam pļavās. Būsim saudzīgi un neaiztiksim aizsargājamos augus!
Ar augu aprakstu un bildēm var iepazīties šajā mājas lapā -
http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/augi.shtml



Dienu pirms Jāņiem sauc par Zāļu dienu. Tā kā saule savu gaismu šajā laikā dāvā visdāsnāk, ļaudis ticēja, ka tanī plūktām zālēm piemīt īpašs spēks. Dažādi lietotas, tās nes auglību un svētību, nodrošina veselību un labklājību. Tāpēc appušķoja gan laukus, gan dārzus, gan sētu. Pušķošanai visvairāk izmantoja bērza meijas un ozola zarus.


Par Jāņu zālēm sauc zaļumus, kas plūkti Jāņu dienā un Jāņu vakarā, taču tautas dziesmās visbiežāk piemin madaras, vībotnes, āboliņš, buldurjānis.



Jāņu naktī raganas un burvji nesnauda, tāpēc vajadzēja nodrošināties pret viņu nedarbiem. Tādā nolūkā uz palodzēm, pie durvīm un vārtiem nolika pīlādžu zarus. 


Ticējumi


  • Jāņu naktī nedrīkst gulēt - tad gulēs visu gadu.
  • Ja līdz Jāņiem nosit odu - tad tā vietā tūlīt rodas 10 jauni, bet, ja pēc Jāņiem nosit, - tad 10 odu uzreiz mirst.
  • Ja Jāņu vakarā pīlādzi ačgarniski pa sētu vazā - tad nenāk zagļi mājā.
  • Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem - tad būs īsa vasara, agras salnas, ja pēc Jāņiem - būs gara vasara.
  • Ja pērkons rūc naktī pirms Jāņiem - būs neauglīga vasara. 
  • Ja Jāņu zāle ilgi nevīst - arī siens nekaltīs un būs lietus.
  • Tur kur līgotāji Jāņu naktī iet pār pļavām, augot labāk zāle.
  • Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.
  • Jāņu naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē; cik reizes vainags kritīs zemē, tik gadu vēl līdz kāzām.
  • Jāņu vakarā visās ēkās jāpiesprauž pīlādži, lai pērkons neiespertu.
  • Jāņu dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasarā neēdīs odi.
  • Ja Jānu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselībā iemantota visai dzīvei. 
  • Jāņu naktī nevajag gulēt, lai odi nekož.
  • Jāņu vakaru kaimiņienēm vajag runāt, tad neesot jāstrīdas visu gadu.

Kas tā par Jāņu dienu bez zīlēšanas!

  • Līgodamas meitas vij vainagus un met kokā. Ja, pirmo reizi sviežot, vainags paliek ozolā - tad var būt droša, ka rudenī jau saimniekos savā pagalmā; ja otrreiz sviežot, paliek kokā - nekas, tāpat drīz vīru dabūs; bet, ja nu tikai trešo reizi - ak, bēdas, tad būs gadiem būs vēl jāgaida.
  • Arī upītē zīlē. Ja vainadziņš aizpeld pa straumi savā pusē - tad būs vēl jāpadzīvo pie tēva; ja vainadziņš aizpeld uz otru pusi - drīz tautās vedīs, ja nogrimst - labi nebūs.
  • Zāļu vakarā nopin trīs trejdeviņu puķu vainagus: zināmo, nezināmo un pašai savējo., pēc tam iemet ūdenī. Jāņu dienas rītā iet skatīties, kurš vainags tuvāk savējam piepeldējis. Ja zināmais - tad arī līgavainis ir zināms, bet , ja nezināms, - tad arī līgavainis paliek nezināms.