Lieldienas

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu.

Kristiešiem Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu un Lielo dienu. Katrai dienai ir īpaša nozīme.

Latviešu ticējumi, paražas - 

Lielā piektdiena - Govīm jādod pērnās vasaras Jāņu vainagi - tad tās nevar noburt.

Zaļajā ceturtdienā un Lielajā piektdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.

Pūpolsvētdienas rītā -  tas, kurš pirmais mājās pieceļas, tas no rīta paņem pūpolu slotiņu

un iet pērt vēl guļošos mājiniekus, skaitot šādus vārdus: 

"Pūpoli, pūpoli, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols,

vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!"

Varot arī teikt: "Pūpoli, pūpoli, slimība ārā, veselība iekšā!"

Tad mājiniekiem esot visu gadu veseli, bagāti, apaļi un sarkani.

Klausījosi, brīnījosi,

Kas aiz kalna gavilēja:

Lieldieniņa braukšus

brauca,

Asnus veda vezumai.

Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana. Grezns apģērbs un rotāšanās piedien visu gadskārtu svinībām, bet dainas to sevišķi min Lieldienās.

Svētkos sedzu lielu saktu,

Vairāk zelta, ne sudraba,

Lieldien' jozu lielu jostu,

Vairāk diega, ne dzīparu.

Ticējumi

• Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāk miegs. 

• Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult.

• Lieldienās bija jāēd tikai olas, jo kas daudz gaļas ēda, to visu gadu mocīja kukaiņi.

• Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.

• Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.

• Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams.

• Lieldienās daudz jāšūpojas, tad vasarā odi nekodīs

• Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.

• Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

• Lieldienu rītā agri jāceļas, tad visu gadu būs možums.

• Lieldienās galdā jāliek arī zirņi, jo tie nesot bagātību.

• Lieldienās jāvēro laiks – pēc tā var spriest par gaidāmo vasaru.

• Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā lēni un līgojoties nozied linu druva.

• Šūpošanās pieder pie kustību auglības aktiem līdzīgi dancošanai, lēkšanai , skriešanai, riņķošanai.

• Kas Lieldienu olas zags - paliks pliks kā ola.

• Kas Lieldienu olas ēd bez sāls - tas visu vasaru melos.

• Lieldienās ar olām jāmainās - citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies.

• Lai vasarā vanags cāļus neēstu, Lieldienu olu čaumalas jāber caur vīrieša biksēm.

• Cilvēkam, kas svētdienā dzimis, jāiet Lieldienu rītā uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs visu mūžu laimīgs.

• Ja meita Lielajā dienā dod puisim divas olas, tas nozīmē - tu man nepatīc; ja trīs - diezin kas no tevis nav, bet es padomāšu; ja četras - patikt nepatīc, bet tu esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja piecas - jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!

• Kas gribēja no nepatikšanām atbrīvoties, tam bija jādod ola, ko dējusi melna vista.

• Lai nodrošinātu sev veiksmi, Lieldienu rītā pār šūpoļu koku jāmet trīs olas tā, lai nesasistos

Šūpošanās -

Šūpošanās ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Šūpošanās ar maģijas palīdzību it kā palīdz saulei iešūpoties, lai vieglāk būtu uzkāpt debesu kalnā līdz augšai.

Šūpoļu kāršana un vietas izraudzīšana bija īpašs goda pienākums. 

 Piemērotākā vieta parasti bija augstākā kalnā, starp diviem ozoliem. Šūpošanās nozīmēja auglības veicināšanu. Jo vairāk šūposies - jo būs labāka raža, brangāk augs lini un labība. 

Reizē ar šūpošanos notiek apdziedāšanās.

Šūpojoties puiši cenšas parādīt savu spēku, uzsviežot šūpoles pēc iespējas augstāk. Arī meitas, negribēdamas palikt parādā, tīšām izaicina puišus:

Metat mani, metējiņi,

Līdz mēnešam uzmetat:

Mēnešam asi ragi,

Noraus manu vainadziņu.

Puiši par šūpoļu kāršanu un par labu meitu izšūpošanu tika apdāvināti - Lieldienu olām, cimdiem, zeķēm, alu vai kaut ko tamlīdzīgu.

 Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. 

Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.



Lieldienu maltīte - 

Lieldienu maltīte bija daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājuma jau bija beigusies. Ēdieni galvenokārt bija no labības produktiem un piena. 

Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas, zirņi un ziedotais plācenis vai ziedainais rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību.

Olu sišana - 

Lieldienu paraša ir olu sišana. Katrs paņem pa vienai olai rokās un iedomājas kādu vēlēšanos; tad sasit olas ar tievajiem galiem kopā. Kam ola nesaplīst, tā vēlēšanās piepildās.  Pārsistā ola jāatdod stiprākās olas īpašniekam.


Olu ripināšana - 

Olas ripina pa speciāli veidotu reni; kuru olu ripojošā aizskāra, to paņem ripinātājs.